“Krievu propaganda” - kas tas ir, kam un kāpēc no tās ir jābaidās

Vikipēdija dod sekojošu definīciju vārdam propaganda - (latīņu: propagare - izplatīšanās uz priekšu) ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielām ļaužu masām, lai panāktu vēlamo efektu.

No šī definējuma propaganda būtiski neatšķiras no parastas komunikācijas ar lielu cilvēku skaitu, jo jebkurš, kurš komunicē vēlas panākt no sarunbiedra sev vēlamo efektu. Bet atšķirība tomēr ir. Vārdam “propaganda” piemīt negatīva nozīme, jo īstais propagandas mērķis tiek apzināti slēpts no sarunbiedra. Kāpēc? Tāpēc, ka propagandas mērķis nav izdevīgs sarunbiedram un līdz ar to nekad netiks labprātīgi izpildīts. Īsāk sakot, pārgudrajam terminam  “propaganda” var piemeklēt kādu vārdu latviešu valodā, piemēram – apmuļķošana.

Apmuļķošana ir ierasta lieta politikā, katra valdība atšķirīgā mērā muļķo savu tautu un tas ir fakts. Bet kāpēc mums liekas, ka par propagandu runā tikai attiecībā pret krieviem un Krieviju? Tam var minēt sekojošus cēloņus. Latvijas valsts masu mēdiji īstenībā nepieder latviešu tautai un skandina parsvarā tikai to, kas ir izdevīgs galvenajiem Krievijas konkurentiem – Amerikai. Otrs cēlonis – ir pazīstams katram, kurš kaut reizi ir piedalījies kādā strīdā. Kad pretiniekam beidzas argumenti, sākas apsaukāšanās. Apsaukāšanās mērķis ir pazemot sarunbiedru, lai citiem nebūtu vēlmes viņā klausīties. Šādu apsaukāšanos izmantoja arī Padomju savienība attiecībā pret kapitālistiem, kad Padomju varai vairs nebija argumentu. Bet šāda darbība nav efektīva. Galu galā katrs, kurš spēj domāt ar savu galvu, nevis akli sekot apkārtējiem, sapratīs, kurā īstenībā ir vērts klausīties. Tieši tāpēc, lai atšķirtu, kas ir apmuļķošana politikā un kas nav, ir jāanalizē visa pieejamā informācija no dažādiem avotiem. Pretējā gadījumā cilvēki labprātīgi atteiksies no informācijas brīvības, cenzūras labā. Domāju, ka nevienam nav jāskaidro, ka mūsu pagātne jau simts reizes pierādīja, ka akli uzticēties nevar nevienam, tas pats attiecas arī pret masu mēdijiem.

Šobrīd politiskās konkurences dēļ Krievijas elite tiek piespiesta būt taisnīgāka pret savām tautām nekā Amerikas elite. Līdz ar to starptautiskais Krievijas valsts kanāls “Russia Today” jau daudzus gadus ir vispopulārākais ziņu kanāls YouTube politiskās objektīvitātes dēļ.

Bet vai tik tiešām Amerikas valdība tik ļoti baidās no Krievijas masu mediju “propagandas”? Manuprāt, nē. Baidas viņi pavisam no citas informācijas, kura tiek izplatīta Krievijas internetā. Un, lai bloķētu pieeju tai, tiek pielietotas dažādas metodes, kā piemēram, baumu un mītu izdomāšana par pasaulē vispēcīgāko krievu propagandu, kuru izdomā Krievijas specdienesti kopā ar Putinu. Bet, ja pieņemsim, ka tā tik tiešam ir, pilnīgi nesaprotams paliek fakts – Kremlis tāpat kā Amerikas elite, pretojas šīs “ļaunās” informācijas izplatīšanai pašā Krievijā. Tieši tāpēc to nekad nedzirdēsiet krievu oficiālajos masu mēdijos.

Lai saprastu, kas tā par informāciju, aprakstīšu kā šī informācija parādījās internetā. Padomju režīms, kurš balstījās uz Marksisma filozofijas bija kļūdains pašā pamatā. Līdz ar to sabiedrības neapmierinātība auga, bet režīma atbalsts kritās. Šo iemeslu dēļ pēc pašu iniciatīvas Padomju Savienībā, tika izveidota jūras spēku virsnieku grupa, kura sāka analizēt notikušo Padomju Savienībā. Šī darba rezultātā paradījās pirmais uzrakstītais materiāls ar nosaukumu “Разгерметизация”. Tas sākumā tika nodots turpmākai apstrādei padomju “ASV und Kanādas Institūtam” un pēc tam Ļeņingradas Universitātes praktiskās matemātikas fakultātei. Apstrādes rezultātā tika izveidota jauna vadīšanas teorija – “Достаточная общая теория управления”. 1990. gadā visi materiāli tika nodoti Padomju valdībai un Padomju specdienestam “КГБ” kopā ar brīdinājumu par Savienības sabrukšanas draudiem. Protams, šiem materiāliem sakumā bija slepens statuss un par tiem zināja ļoti ierobežots skaits cilvēku. Pēc materiālu nodošanas nekādas Padomju varas reakcijas nebija un pēc gada sākās Padomju savienības sabrukšana. Tālāk notika kaut kas tāds, kas vēsturē līdz šim nebija noticis. Slepenie materiāli, kurus parasti neizpauž nevienas valsts elite, lai saglabātu savu varas monopolu, palika faktiski nepieprasīti. No tā brīža, pēc iesaistīto cilvēku iniciātīvas, sākās šis informācijas izplatīšana un papildināšana. Manuprāt, šis notikums ir ārkārtīgi unikāls un vērtīgs. Neviena valdošā elite nekādā ziņā nedotu šāda rakstura zināšanas parastiem ļaudīm. Bet tagad jebkurš, kas pilnībā ir apguvis šīs zināšanas ir spējīgs daudz labāk izprast ģeopolitiku un vadību, nekā cilvēku lielāka daļa esošās valdībās, kuras bieži vien sastāv no marionetēm. Kāpēc marionetēm, prasīsiet? Vai neliekas dīvaini, kāpēc, lai kļūtu par pilotu vai kuģa kapteini ir jāiegūst atbilstoša izglītība, bet, lai kļūtu par deputātu, kuram ir jāvada daudz grūtāks objekts nekā lidmašīna vai kuģis, atbilstoša izglītība nav obligāta. Atbilde ir diezgan loģiska. Tāpēc, ka viņa vietā valdīs kāds cits, kurš paliek pie varas, neatkarīgi no tā, kādi deputāti tikuši ievēlēti.

Redzot, ka valsts bruk, šo virsnieku grupa izdarīja to, par ko sapņoja visi latvieši, kuri cīnījās par neatkarību. Viņi iedeva varas atslēgas tautai. Šaubos, ka kaut viens domājošs cilvēks Latvijā joprojām tic tām pasakām, ka mēs dzīvojam neatkarīgā valstī ar neatkarīgu valsts politiku. Šīs “neatkarīgas” politikas dēļ mūsu tautieši skrien uz ārzemēm, piedalas mums nevajadzīgās miltārās misijās un tiek iesaistīti citos apdraudošos pasākumos, ieskaitot iespējamo 3. pasaules kara sākumu mūsu teritorijā. Nedomājiet, ka tie, kuri tik tiešam valda ar Latviju, uztrauksies par to, ka no pasaules kartes pazudīs pedējie baltu ciltis pārstāvji. Runājot par latviešu senčiem, ir jāpasaka, ka mūsdienās ir zināmi tikai fragmenti no baltu cilšu vēstures. Man šķiet, ka zināšanas par to tika mērķtiecīgi iznīcinātas un falsificētas visas vēstures gaitā. Kādreiz baltu ciltis apdzīvoja gandrīz visu Baltijas jūras piekrasti un to teritorija bija daudz lielāka par mūsdienu Baltijas valstu teritoriju. Kā apliecinājums tam kalpo nosaukums – “Baltijas jūra”. Balti to uzskatīja par savu jūru. Visticamāk, ka arī slavu ciltis to respektēja un dzīvoja vienā savienībā ar baltiem. To apliecinā tāds pats jūras nosaukums slavu valodās un līdzīgas senās tradīcijas, abģērbu ornomenti, kā arī daudz kas cits kopīgs mūsu kulturā. Pārsteidzoši ir tas, ka latviešu valoda joprojām saglabāja, kaut gan nedaudz pārveidota veidā, slavu cilts nosaukumu, ar kuru balti bija tiešā saskarsmē - “kriviči” jeb “krievi”. Situāciju izmainīja “eiropieši” jeb ģermāņu ciltis. Tieši viņi iznīcināja lielu daļu baltu ciltis - prušus, jātvingus, galindus un citus. Nozīmīgi ir tas, ka ģermāņu valodās Baltijas jūra joprojām tiek saukta par Austrumu jūru, tas nozīmē, ka tā kadreiz bija lokalizēta Austrumos no ģermaņiem. Līdzīga veidā arī Hitlers sauca uzbrukumu Baltijas reģionam un Krievijai - “Drang nach Osten” jeb “Uzbrukums Austrumiem”. Latviešus no pilnīgas iznīcināšanas pasargāja lietuviešu un krievu “okupācija”, kuru laikā pret latviešiem izturējās kā pret vienvērtīgiem, nevis kā pret lopiem, no kuriem ir jāatbrīvo teritorija. Ticība tam, ka krievi ir ļaunakie latviešu tautas ienaidnieki parādījās tikai Padomju laikos, pirms tam latvieši par savu galveno ienaidnieku uzskatīja vāciešus. Tieši tāpēc latvieši karoja 1. Pasaules karā pret vāciešiem Krievijas pusē. Ir arī jāsaprot, ka Padomju režīms izpostīja dzīvi ne tikai latviešiem, vislielākā zaudētāja tajā laikā bija tieši krievu tauta. Boļševiki iznicīnāja miljoniem krievu pilnīgi apvēršot iepriekšējo krievu politiku. Tieši tāpēc padomju režīma atgriešana būtu pilnīgs neprāts, pret kuru pat paši krievi būtu pret. Ar šo visu, es negribu uzsvērt, ka kāda tauta ir labāka par citām. Katrā tautā ir gan labi, gan slikti cilvēki. Tāpat es neaicinu atgriezties pie senajām baltu cilšu tradīcijām. Vienmēr ir jārīkojas atbilstoši realitātei. Ar šo tekstu, gribu norādīt uz apstākļiem, kuri bija tad, kad latvieši kā daļa no baltu ciltis bija vareni un stipri. Pamatojoties uz augstāk minēto, es uzskatu, ka labas attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm, it īpaši ar Krieviju, nāktu mūsu tautai un valstij tikai par labu. Pie tam, apgūstot augstāk minētās zināšanas par vadību, mēs spēsim beidzot paši īstenot daudz neatkarīgāku politiku. Gribu uzsvert, ka es esmu kategoriski pret jebkada veida revolūcijām un valdību gāšanām, jo uzskatu, ka tas tikai pasliktinās mūsu jau tā dramatisko situāciju. Tikai adekvātu zināšanu un prasmju masveidīga apgūve padarīs mūs par konkurentspējīgāku tautu un valsti. Piebildīšu, ka mūsu kaimiņi lietuvieši, jau daudzus gadus intensīvi strādā šajā virzienā.

Vairāk par augstāk minētām zināšanām atradīsiet mūsu portālā.