Aicinājums Latvijas tautai

Skarbi secināt, ka situācija mūsu valstī tikai pasliktinās. Vēl skarbāk apjaust, ka mēs paši vai nu aktīvi piespēlējam tiem, kas ved mūsu valsti pie tādas “demokrātijas” kā Ukrainā, vai nu bāžam galvu smiltīs no bailēm. Savukārt, tie, kas nevar šo situāciju pieņemt, migrē, lai aizskrietu no problēmām. Manuprāt, ir naivi domāt, ka “Latvijas bēgļi” tuvākājā laikā plāno atgriezties. Man nav nekādu šaubu, ka viņu bērni izvēlēsies palikt jaunajā dzimtenē un ar laiku pazaudēs jebkādu saistību ar Latviju. Ja situācija valstī turpinās pasliktināties, mūsu cilvēki ārzemēs būs zuduši uz visiem laikiem. Parodaksāli, bet mūsu valsts jau ir zaudējusi tik daudz cilvēku, it kā pie mums būtu bijis karš... Bet neskatoties uz to, Latvijā turpina realizēt jau tradicionālu politisku stilu - “skaldi, sarīdi un valdi” un bāž tautai ausīs batonus. Šaubos, ka tie, kas to dara, apstāsies vai vismaz pārdzīvos par mums. Vienīgie, kas var kaut ko izlabot – mēs paši. Daži mierinā sevi ar domu, ka tas viss ir kļūdainas politikas sekas. Manuprāt, tas arī ir īsts mērķis – atbrīvot Latvijas teritoriju no “aborigēniem”. Un ja vajadzēs paātrināt šo procesu, piespiedīs mums vēl galināt viens otru. Ukrainā to jau izmēģināja, darbojas.

Sakarā ar to, gribu aicināt visus izturēties vienam pret otru ar maksimālu cieņu un neaizmirst, ka esam vienā laivā. Ir jābeidz meklēt ienaidnieki “parasto cilvēku” aprindās. Visi taču gribam dzīvot labi un tas ir pavisam reāli, ja mēs neuzķērsimies uz provakācijām un meģināsim saprast viens otru un piedot. Neļausim sabojāt mūsu dzīvi ar mūsu pašu rokām. Pienācis laiks apvienoties, lai padarītu mūsu nākotni labāk.