Alkohola ietekme uz neironu savienojumiem cilvēka smadzenēs

Medicīna alkoholu jau pirms 300 gadiem izmantoja kā narkotisko pretsāpju līdzekli un otrā pasaules kara laikā kā narkozi operāciju laikā. Ievainotajam tukšā dūšā deva izdzert 3 glāzes "kandžu" (pašbrūvēts, augstus grādus saturošs alkoholisks dzēriens), atšķaidītu spirtu 40º, vai degvīnu. Pēc tādas devas, pacients zaudēja samaņu un zaudēja jeb kādu sāpju sajūtu. No narkozes līdz nāvei šķir tikai 1 glāze šāda alkohola. Tomēr anestezioloģijā ātri atteicās no alkohola pielietošanas, jo tam ir ļoti šaurs efektivitātes spektrs un praktiski netverama robeža no narkozes līdz nāvei. Cilvēkam ar lielu ķermeņa masu tās var būt 3,5 glāzes, kamēr cilvekam, kuram svars ir ievērojami mazāks, liktenīgas var izrādīties 2-2,5 glāzes alkohola.

Skarbi secināt, ka situācija mūsu valstī tikai pasliktinās. Vēl skarbāk apjaust, ka mēs paši vai nu aktīvi piespēlējam tiem, kas ved mūsu valsti pie tādas “demokrātijas” kā Ukrainā, vai nu bāžam galvu smiltīs no bailēm. Savukārt, tie, kas nevar šo situāciju pieņemt, migrē, lai aizskrietu no problēmām. Manuprāt, ir naivi domāt, ka “Latvijas bēgļi” tuvākājā laikā plāno atgriezties. Man nav nekādu šaubu, ka viņu bērni izvēlēsies palikt jaunajā dzimtenē un ar laiku pazaudēs jebkādu saistību ar Latviju. Ja situācija valstī turpinās pasliktināties, mūsu cilvēki ārzemēs būs zuduši uz visiem laikiem. Parodaksāli, bet mūsu valsts jau ir zaudējusi tik daudz cilvēku, it kā pie mums būtu bijis karš...

Katram, kam kaut nelielā mērā ir svarīgs tautas un valsts liktenis, ir tas jāzin. Neskatoties uz tik lielu politisko partiju skaitu, visus politiķus un cilvēkus, kam pieder vara, var sadalīt tikai divās grupās. Šo grupu pamatā ir divas dažādas statēģijas, kuras pastāv visas cilvēces vēstures garumā.

Saksim ar to grupu, kuras vara pašlaik dominē pasaulē. Šo grupu pārstāvji veido valdošo eliti, kurai pieder tikai “savējie” - cilvēki no viņu loka. Viņi sagrab varu, lai parazitētu uz parējas sabiedrības rēķina. Lai nepazaudētu savu amatu viņiem visu laiku ir jācīnās ar konkurentiem, kas arī pretendē uz “vietu zem saules”. Lai uzlabotu savas iespējas un novērstu nesankcionētu svešinieku piekļuvi varai, elites pārstāvji īsteno sabiedrības debilizācijas politiku un iznicina tos, kas debilizācijai nepakļaujas un kļūst par “bīstamiem konkurentiem”.

Psihe kā informatīvi algoritmiska sistēma nodarbojas ar dažādiem vadīšanas uzdevumiem. Tāpēc,lai izprastu psihes darbību ir jāsaprot sekojošais:

• kā funkcionē vadīšana un kā tā izpaužas konkrētās situācijās, piemēram tehnikā, sabiedrībā, dabā

• kā organizēt vadīšanas procesus, kā ieiet jau esošos vadīšanas procesos

Lielu lomu vadīšanā spēlē spēja paredzēt vadīšanas objekta iespēju mainīties atkarībā no iekšējām izmaiņām pašā objektā, apkārtējas vides un vadīšanas procesu ietekmes dēļ. Mūsu psihei piemīt arī paredzēšanas funkcija, kura realizējas pateicoties mūsu pasaules izpratnei un pasaules redzējumam.  Pasaules izpratnes un redzējuma galvenā funkcija ir priekšlaicīgi modulēt iespējamos topošos notikumu ķēdes variantus, lai savlaicīgi izvēlētos vienu, kurš  tiešam varētu realizēties nākotnē vai, lai izvēlētos variantu kompleksu, ar kuru,atkarībā no situācijas varētu  pāriet no viena varianta uz otru bez lielām problēmām. Līdz ar to parunāsim par šiem diviem jēdzieniem konkrētāk.

Bībeles projekta saimniekiem viena no galvenajām globāla mēroga problēmām kulturoloģijas aspektā ir korāniskais islāms¹.

Problēmas nozīmīguma iemesls tajā, ka globāli politiskā doktrīna, uz kuras pamata būvēta Rietumu politika, izriet no divām nostādnēm:

1) Tēze par ēbreju pārākumu pār pārējām tautām un pienākumu visiem pārējiem pakļauties un būt tolerantiem attiecībās pret ebrejiem.
2) Pasaules nopirkšana kopā ar visiem tās iedzīvotājiem un īpašumiem, pamatojoties uz jūdu mafiozi korporatīvo transnacionālo augļošanas monopolu.

Continue Reading

Vikipēdija dod sekojošu definīciju vārdam propaganda - (latīņu: propagare - izplatīšanās uz priekšu) ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielām ļaužu masām, lai panāktu vēlamo efektu.

No šī definējuma propaganda būtiski neatšķiras no parastas komunikācijas ar lielu cilvēku skaitu, jo jebkurš, kurš komunicē vēlas panākt no sarunbiedra sev vēlamo efektu. Bet atšķirība tomēr ir. Vārdam “propaganda” piemīt negatīva nozīme, jo īstais propagandas mērķis tiek apzināti slēpts no sarunbiedra. Kāpēc? Tāpēc, ka propagandas mērķis nav izdevīgs sarunbiedram un līdz ar to nekad netiks labprātīgi izpildīts. Īsāk sakot, pārgudrajam terminam  “propaganda” var piemeklēt kādu vārdu latviešu valodā, piemēram – apmuļķošana.

Tie, kuri interesējās par amerikāņu politiķu biogrāfiju, zin, ka gandrīz visi no viņiem, kas ieņem ietekmīgu amatu, ir savā laikā beiguši vienu no tā saucamajām Amerikas prestižākām augstākās izglītības iestādēm, pārsvarā – universitātes. To skaits nav liels. Izglītība, kuru tur apgūst studenti, protams, ir augstā profesionalitātes līmenī, bet ne jau šī iemesla dēļ tieši šo augstāko izglītības iestāžu absolventi iekļūst Amerikas politikā un lielajā biznesā. Šeit studenti var iegūt to, par ko nav pieņemts runāt publiski un kas spēlē lielāku lomu turpmākā sabiedriskajā karjerā, nekā redzamā izglītības daļa¹.

Psiholoģijā ir zināmi sekojoši cilvēku psihotipi: holēriķi, sangvīniķi, flegmātiķi, melanholiķi. Katram tipam ir savs darbības ātruma diapazons, mainoties tam, mainas arī psihes iekšēja organizācija. Bet atkarībā no apkārtējiem apstakļiem, cilvēki spēj pāriet no viena tipa otrā. Mūsu skatījumā lietderīgāk ir izmantot citu klasifikāciju. Pirms mēs to definēsim, aplukosim dažus psihes mehānismus, uz kuriem tā balstas.

Mums visiem ir iedzimti instinkti, kurus psiholoģijā vēl sauc par beznosacījuma instinktiem. Šo iedzimto programmu izpausme cilvēka organismā skar gan šūnu līmeni, gan cilvēka uzvedību sadzīvē. To piemēri ir barošanās, vairošanās, aizsardzības instinkti.

Mūsu psihē darbojas arī tā saucamie nosacījuma instinkti jeb ieradumi. Tie veidojas cilvēka dzīves laikā. Lielu lomu šajā procesā spēle tautas kultūra, kura katrai tautai ir individuāla. Tautas kultūrā ir ieprogrammēti noteikti uzvedības modeļi, kuri tika izstrādāti ilgstošā laika posmā, arēju apstākļu ietekmē. Kultūras iedarbībai uz augošu indivīdu ir zombējošs raksturs, t.i., informācija no tautas kulturas indivīda augšanas laikā tiek pārņemta lielākoties bez apziņas piedalīšanos jeb automātiski, jo tas notiek laikā, kad indivīds vēl nav pietiekoši intelektuāli attīstīts.

Mūsdienu socioloģiju diemžēl nevar nosaukt par viennozīmīgu zinātni. Socioloģijā subjekts, kurš pēta un interpritē petījumu rezultātus ir cilvēks, bet petāmais objekts ir sabiedrība. Pētnieks var būt gan jaunu zināšanu avots, gan kļūdu cēlonis. Līdz ar to socioloģija kā zinātne nav visur vienāda un dažādās zinātniskās skolās var būt dažādi uzskati par vienu un to pašu parādību. Lai atbildētu uz jautājumu, kam šajā situacijā ir taisnība, ir jāsaprot sekojošas lietas: kā darbojas cilvēka psihe, kāpēc tā var kalpot gan par zināšanu avotu, gan par kļūdu avotu un kā novērst iespējamās kļūdas. Senās Grieķijas filosofs Diogens pilnīgi pamatoti uzskatīja, ka piederība biloģiskai sugai, nav pietiekama, lai būtu par pilnvērtīgu cilvēku. Bet pēdējo 2000 gadu laikā nedz zinātne, nedz reliģija mūsu kulturā nav devusi skaidru atbildi jautājumam, kas ir pilnvērtīgs cilvēks. Nav devušas, jo pētot cilvēka psihi, nav skaidrs, kas ir jāpēta. Un tas ir izskaidrojams, ka līdz pat 20. gadsimta otrai pusei informacija netika uzskatīta par zinātnes pamatelementu. Psihe netika petīta kā informatīvi algoritmiska sistēma. Līdz pat 20. gadsimtam nebija nevienas teorijas, kura skaidri aprakstītu vadīšanu un uzskatītu to par objektīvu procesu, kurš izpaužas visur visumā gan mikro, gan makro, gan mega līmeņos. Bija tikai teorijas, kuras aprakstīja kā rīkoties noteiktās situācijās, ne vairāk.